Ar ko siltināt „agro” tipa ēkas, lai saglabātu labākos lopkopības vai augkopības apstākļus un vienlaikus ievērojami ietaupītu apkures izmaksas?

Lauksaimniecības objekti, kas ir paredzēti lauksaimniecības ražošanai plašā izpratnē un lauksaimniecības produktu uzglabāšanai un ir kļuvuši par neatņemamu jaunās Polijas lauku ainavas daļu, jau sen pilda savus uzdevumus, izmantojot modernākās siltumizolācijas tehnoloģijas.

Šajā kontekstā arvien vairāku interesi rada materiāli ar augstākiem siltumizolācijas parametriem, kas gadiem ilgi var darboties bez traucējumiem, bez ekspluatācijas parametru izmaiņas, bez apgrūtinošas tehniskās apkopes vai nopietnāku remontu nepieciešamības.

Modernu siltumizolācijas materiālu grupa ir sendviča tipa paneļi ar dažādiem serdeņiem (minerālvate, putu polistirols (EPS) vai cietās PUR tipa poliuretāna putas), moderni cietie paneļi ar serdeni no modificēta poliuretāna un izturīgu gāznecaurlaidīgu pārklājumu — Thermano — vai īpaši lauksaimniecības risinājumiem paredzēti varianti no PIR poliizocianurāta — Thermano Agro.

Thermano Agro ir risinājums, kas ir īpaši paredzēts lauksaimniecības objektiem.

Glabātavas, saldētavas un dzesētavas ir sendviča tipa paneļu karaļvalsts, kur arvien biežāk tiek izmantoti paneļi ar PUR tipa serdeni.

Šādu izvēli arvien biežāk nosaka galvenais raksturīgais ekspluatācijas parametrs, kas apsteidz konkurējošos materiālu risinājumus. Runa ir par labākajām — starp tirgū populārākajiem materiāliem — siltumizolācijas īpašībām. PUR/PIR putas izceļas ar vienu no labākajām siltumvadītspējas koeficienta vērtībām starp siltumizolācijas materiāliem — λPIR/PUR ≈ 0,023 W/(m²·K).

Tas nozīmē, ka var izmantot relatīvi mazākus sienu, jumtu, grīdu biezumus. Salīdzinājumam aptuvenas šā parametra vidējās vērtības tipiskiem tirgū pieejamiem materiāliem: minerālvatei — λwm ≈ 0,040 W/(m²·K), putu polistirolam λEPS ≈ 0,032 W/(m²·K).

Pazīstama pasaules mēroga organizācija, kas apvieno inženierus, kuri nodarbojas ar šādu objektu projektēšanu un būvniecību — IACSC (International Association for Cold Storage Construction), publikācijā „Design, Construction, Specification and Fire Management…” norāda elementāru pareizas siltumizolācijas biezuma izvēles kritēriju.

Tā tika sagatavota uz ilggadīgu novērojumu un specializēto eksperimentu pamata, un no tās izriet, ka minimālajam ēkas siltumizolācijas biezumam ir jābūt aplēstam tā, lai siltuma plūsma, ko pārvada pārsegums, nepārsniegtu 10 W/m2. Tas nozīmē, ka ir jābūt izpildītam nosacījumam, ko izsaka vienkārša formula:

Φ = (Te – Ti) · U < 10 W/m2,

kur:

Φ — siltuma plūsma, kas izplūst cauri pārsegumam;
Te — temperatūra ārpus pārseguma (telpas);
Ti — temperatūra pārseguma (telpas) iekšpusē;
U — sendviča tipa paneļa ar biezumu d (m) un siltumvadītspējas koeficientu λ[W/(m²·K)] siltumvadītspējas koeficients.

Vai citādi:

dmin > (Te – Ti) · λ/10.

Kā redzams no aplēsēm, plānotu siltumizolācijas spēju var panākt ar paneļu palīdzību ar dažādu pildījumu, ievērojot apgriezti proporcionālo attiecību starp to biezumu un siltumvadītspējas koeficientiem, piemēram,

λwm/λPIR/PUR = 0,040/0,023 = 1,74.

Tas nozīmē, ka enerģētiski līdzvērtīgam pārseguma slānim no minerālvates ir jābūt gandrīz divreiz (≈ 1,74) biezākam nekā Thermano slānim, kas pilda tādu pašu izolācijas funkciju.

Tas ir galvenais arguments šā materiāla izvēlei. Tomēr ir vērts pievērst uzmanību vēl vienam argumentam, ko bieži ņem vērā tālredzīgie projektētāji.

Runa ir par putu struktūru ar slēgtām porām, proti, struktūru, kas ir visizturīgākā pret visādu veidu mitruma iedarbību, galvenokārt visās paneļu pārtraukumu vietās (slēdzenes, savienojumi ar griestiem, sienām u. tml.). Minēto efektu rašanās aizsargājamo telpu ekstremālo darbības apstākļu dēļ (zemas temperatūras, bieži ar kontrolētu atmosfēru) ir daudz ticamāka nekā klasiskā „normālā temperatūra” būvniecībā. Šīs problēmas izriet galvenokārt no diviem iemesliem.

Pirmkārt, no ļoti nestabila relatīvā mitruma līmeņa (kas bieži sasniedz gandrīz 100%), un, otrkārt, gandrīz vienmēr no lopkopības ēkas iekšpusē esošās atmosfēras īpašās ķīmiskās un bioloģiskās agresivitātes.

Hallebranda (Hallebrand) 1993. gada darbos ir aprakstītas 136 identificētas gāzes vielas saistībā ar lopkopības procesu. Parastas lopkopības ēkas ventilācijas gaisā ir daudzas no šīm gāzēm, un liela daļa no tām ir ķīmiski ļoti agresīvas.

Svarīgākās no tām ir:

  • amonjaks NH3 (līdz 14 mg/m3),
  • metāns CH4,
  • slāpekļa monoksīds N2O,
  • sērūdeņradis H2S (līdz 10 mg/m3),
  • gaistošo taukskābju daļiņas,
  • fenoli C6H5OH,
  • indoli C8H7N,
  • melamīni C3H6N6,
  • agresīvi putekļi un citi gaisa faktori.

Liela daļa šo savienojumu nav neitrāla, piemēram, attiecībā uz putu polistiroliem (putuplastiem), un tas ir galvenais to izmantošanas ierobežojums.

Saskare ar daudziem organiskajiem savienojumiem beidzas ar priekšlaicīgu elementāro, galvenokārt mehānisko, īpašību zaudēšanu un ievērojami paātrinātiem siltumizolācijas novecošanas efektiem.

Minerālvate šajos lietojumos arī nepildīs pastāvīgi savu lomu, jo, neņemot vērā ķīmisko izturību (pašas minerālvates, nevis saistvielas organisko savienojumu), problēmas rodas, ja tā tiek novietota ļoti ekstremālos mitruma apstākļos. Samitrināta minerālvate ir liela problēma no termiskā un bioloģiskā skata punkta.

Lopkopības objekta telpa ir ļoti sarežģīta vide ar ļoti nestabiliem mikroklimata apstākļiem. Vienkāršākā versijā termiskās un mitruma aplēses šiem objektiem ir formulētas ar klasisko termisko parametru noteikšanas metodi, kurā siltuma zaudējumi ventilācijai tiek aprēķināti pēc ūdens tvaika vai oglekļa dioksīda daudzuma kritērija (piemēram, vienkāršota termisko īpašību indikatora metode (WWT), ko izstrādāja Volskis (Wolski)).

Neiedziļinoties detaļās, pietiek iepazīties tikai ar šis metodes pieņēmumiem, kur kondensācijas apstākļi tiek noteikti divos variantos ar šādiem nosacījumiem:

a)

  • pastāvīgā iekšējā gaisa temperatūra ir 8°C,
  • pastāvīgais iekšējā gaisa relatīvais mitrums ir 85%,
  • mainīgais ārējā gaisa relatīvais mitrums ir 50–100%;

b)

  • pastāvīgā iekšējā gaisa temperatūra ir 8°C,
  • pastāvīgais ārējā gaisa relatīvais mitrums ir 85%,
  • mainīgais iekšējā gaisa relatīvais mitrums ir 50–100%.

Kā redzams, šajā modelī gaisa relatīvais mitrums un temperatūra pa abām būvniecības pārseguma pusēm mainās ļoti dinamiski un siltumapmaiņa caur pārsegumu notiek pēc nenoskaidrotiem nosacījumiem.

Šādi noteiktu apstākļu mainīguma dēļ ūdens tvaika kondensācijas rašanās pārsegumā (vai uz tā virsmas) iespējamība ir nozīmīga un grūti novērtējama, tāpēc arī ļoti bīstama.

Ja tā ir, tad materiālu ar mazu ūdens tvaika difūzijas pretestību izmantošana praksē ir izslēgta. Siltumizolācijas slāņa no minerālvates (vai uzsmidzināmajām putām ar atvērtām šūnām) uzstādīšana praksē ir ļoti ierobežota. Thermano Agro nav nevienas no šīm diskvalificējošajām īpašībām.

Tas ir īpaši projektēts poliizocianurāta (PIR) panelis ar ārējiem slāņiem, kas ir nostiprināti ar alumīnija foliju ar biezumu 50 µm, kas ievērojami palielina visas sistēmas mehānisko un ķīmisko izturību.

Papildus tam uz vienas paneļa puses atrodas ķīmiski izturīgs elastīga pārklājuma (krāsas) slānis, kas ir būtisks audzējamo dzīvnieku labturības elements; tas ļauj viegli un mikrobioloģiski tīrīt šīs virsmas ar augstspiediena iekārtām.

Thermano Agro paneļu veids ir īpaši projektēts vispirms lopkopības ēkām kā griestu apšuvums. Šai izolācijai ir labākie izolācijas parametri tirgū (λ = 0,023 (W/m·K)); pateicoties tam tā nodrošina reālus ietaupījumus uz apkures un dzesēšanas izmaksām un ietekmē optimālu temperatūras pielāgošanu lopkopības ēku iekšpusē.

Thermano Agro blīvums ir tikai aptuveni 30 kg/m3, kas, salīdzinot ar minerālvati, nozīmē pat piecreiz mazāku slodzi, bet, ņemot vērā atbilstošu izolācijas biezumu un saglabājot vienādus koeficientus U, — pat 7—8 reizes mazāku.

Paneļu uzstādīšana ir ļoti viegla, tos var nostiprināt ar skrūvēm tieši pie spārēm, spraišļiem bez PVH profiliem vai piekaramo griestu formā ar PVH profiliem. Šis piedāvājums ir pavisam cita, moderna, energoefektīva un veselīga “AGRO realitāte”, kas Rietumos pastāv jau daudzus gadus.